Kā strādā 4Facts

Kas ir 4Facts?

4Facts ir rīks, kas ļauj vienkāršā veidā jebkuram cilvēkam novērtēt ziņu uzticamību, komentējot un atzīmējot saskatītās problēmas dažādos rakstos.

Kā var veikt faktu pārbaudi?

Sadaļā Pārbaudi atradīsi dažādas ziņas, kuras ir reāli publicētas internetā. Izvēlies ziņu un izlasi to. 4Facts publicē tikai aizdomīgākos citātus no ziņas, ne pilnu raksta tekstu. Ja vēlies izlasīt visu ziņu, noklikšķini uz virsraksta un Tev atvērsies raksta oriģināls interneta lapā, kas to publicējusi.

Tekstā vari iezīmēt (velkot ar peli) frāzes un teikumus, kas Tev šķiet aizdomīgi. Tie automātiski parādīsies komentāra sadaļā, kas seko tekstam. Tu vari uzrakstīt (bet vari arī nerakstīt) komentāru, izklāstot argumentus, kas, Tavuprāt, rakstā nav kārtībā, kā arī atzīmēt tās problēmas, ko saskatīji tajā. Atstāj arī savu vispārīgo vērtējumu, cik patiess ir raksts. Kad tas ir darīts, iesniedz 4Facts savu komentāru.

Iesniedzu komentāru, kas tālāk notiek? Neredzu to pie pārbaudītajiem rakstiem.

Sadaļā Lasi, kur publicējam pārbaudītos rakstus, tie parādās tad, kad vienu ziņu ir pārbaudījuši vismaz 5 lietotāji. Tas var prasīt vienu stundu, vienu dienu vai varbūt ilgāk.

4Facts pamatā ir ideja, ka jebkurš lietotājs var veikt vienkāršotu faktu pārbaudi. Mūsu hipotēze ir - ja vienu ziņu pārbauda pēc iespējas vairāk cilvēki, tad iespējams noteikt, vai tā ir patiesa vai nē. Tāpēc viena ziņa ir jāpārbauda vairākiem lietotājiem, pirms tā tiek publicēta pie pārbaudītajiem rakstiem.

Kur ir mans komentārs? Redzu pārbaudīto ziņu, bet neredzu savu komentāru.

4Facts redaktoriem ir tiesības izvēlēties, kuri lietotāju komentāri tiek publicēti un kuri nē. Pirmais noteikums, lai komentāru publicētu, tas ir jāiesniedz, vēlams, izklāstot konkrētus argumentus. Svarīgi atzīmēt, ka raksti, kuros paustais viedoklis lietotājiem nepatīk, uzreiz automātiski nav nepatiesi raksti. Lūdzam lietotājus rakstīt komentārus, ievērojot pieklājības normas, rupjības nepublicēsim. Tāpat nepublicēsim komentāru, ja mums būs aizdomas, ka to rakstījusi persona, kura uzdodas par citu (trollis).

Mans viedoklis par rakstu par 100% sakrīt ar profesionāļa vērtējumu. Ko tas nozīmē?

Lai izrēķinātu, par cik procentiem Tavs viedoklis sakrīt ar profesionāļa vērtējumu, mēs ņemam vērā, kuras no piecām problēmām rakstā ir saskatījis lietotājs-Profesionālis, un kuras Tu. Ja Profesionālis atzīmējis četras problēmas, un Tu atzīmē tās pašas, tad jūsu viedoklis par ziņu sakrīt par 100%. Ja Profesionālis atzīmējis četras problēmas, un Tu - tikai divas no tām, tad Tavs rezultāts attiecīgi būs 50%, un tā tālāk.

Kas ir Profesionālis, ar kura vērtējumu salīdzina manējo?

Divi no Profesionāļiem ir žurnālistes Inga Spriņģe un Aija Krūtaine. 4Facts rīkam piesaistīsim arī citus profesionāļus - žurnālistus, pasniedzējus, tematu pārzinātājus.

Jebkurš lietotājs var kļūt par Profesionāli, tas nav tāls un neaizsniedzams sapnis. Atliek vien pārbaudīt faktus un krāt punktus. Par katru faktu pārbaudi, kurā Tevis saskatītās problēmas sakritīs ar ekspertu vai atšķirsies par vienu, nopelnīsi vienu punktu. Ja atšķirsies divas vai trīs saskatītās problēmas, Tavs punktu skaits nemainīsies, taču ja Tavs un eksperta vērtējums atšķirsies par četrām un vairāk problēmām, tad zaudēsi punktu. Kad pievienosies 4Facts, mēs Tev piešķirsim Iesācēja līmeni. Lai kļūtu par Entuziastu, jāsakrāj 30 punkti. Vēl 30 ziņas jāpārbauda, lai kļūtu par Profesionāli. Augstāks līmenis dos lielāku svaru Tavam vērtējumam vidējo rezultātu aprēķināšanā.

Kā jūs izvēlaties rakstus, kurus dot lietotājiem pārbaudīt?

Šo lēmumu pieņemam, izsverot vairākas lietas:

  1. Cik aktuāla ir rakstā skartā tēma?
  2. Cik nopietnas ir rakstā minētās problēmas?
  3. Cik populāra ziņa ir sociālajos medijos un cik lielu auditoriju tā ir sasniegusi?

Pārbaudāmie raksti var būt gan ilustratīvs piemērs kādai no maldinošajās ziņās biežāk saskatāmajām problēmām, gan piemērs objektīvai žurnālistikai.

Kā jūs aprēķināt to, cik ziņa ir uzticama?

Kad Tu veic faktu pārbaudi, lūdzam Tevi norādīt vispārēju ziņas uzticamības indeksu skalā no 0%, kad ziņa ir uzskatāma par nepatiesu, līdz 100%, kad ziņa ir patiesa. Rēķinot vidējo svērto rezultātu tiek izmantots katra reģistrētā lietotāja norādītais vispārējais ziņas vērtējums, un rezultāta aprēķināšanā lietotājiem ar augstāku medijpratības līmeni (kuru nosakām pēc pārbaudīto ziņu skaita un individuālā rezultāta sakritību ar Profesionāli) ir lielāks svars.

Ja es neesmu žurnālists vai konkrētā temata pārzinātājs, vai es varu piedalīties 4Facts ziņu pārbaudē?

Lai apgūtu, kurām niansēm rakstos svarīgi pievērst uzmanību, novērtējot ziņas patiesumu, 4Facts sadaļā Mācies atradīsi dažādus uzdevumus, kas veidoti no reāli publicētiem rakstiem un ilustrē ziņās biežāk sastopamās problēmas.

Faktu pārbaudes pamatā, neatkarīgi no tā, vai to veic žurnālisti vai citi interesenti, ir kritiskā domāšana. Kad lasi rakstu, uzdod sev jautājumus par tajā minēto informāciju. Vai apgalvojumi, kas izteikti rakstā, ir pamatoti ar datiem? Vai rakstā minēts apgalvojumu avots? Vai pieminētās darbojošās personas, to vārdi un pozīcijas ir īsti?

Kas stāv aiz 4Facts?

4Facts izveidojis Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centrs Re:Baltica un Latvijas mākslīgā intelekta un audio analīzes tehnoloģiju jaunuzņēmums Toneboard.

Re:Balticai ir pieredze pētniecībā un faktu pārbaudē, Toneboard dibinātājiem - tehnoloģijās un to pielietošanā. Tādējādi 4Facts apvieno žurnālistikas pamatprincipus ar tehnoloģiju sniegtajām iespējām rīkā, ar kuru faktu pārbaudi var padarīt masveidīgu.

Kas finansē 4Facts?

4Facts dibinātāji pieteicās konkursā un naudu rīka izstrādei saņēma no Google Digital News Initiative (DNI) Inovāciju fonda.

4Facts lapā nestrādā lieta X, ko darīt?

Ja esi atradis kaut ko, kas nestrādā vai arī Tev ir idejas, kā 4Facts padarīt labāku, raksti mums uz hello@4facts.org. Vari atstāt savus ieteikumus arī sadaļā Atsauksmes. Centīsimies pēc iespējas ātrāk uz to reaģēt.

Kāpēc izvēlējāties tieši piecas un tieši šīs problēmas, kuras lietotājiem atzīmēt rakstos?

4Facts ir radies kā atbilde maldinošo jeb viltus ziņu izplatībai, kas novērojama pēdējos gados (kā tas analizēts pētījumos Patiesu un nepatiesu ziņu izplatība internetā un žurnāla The Atlantic rakstā, Viltus ziņu un interneta dezinformācijas sasniegtās auditorijas novērtējums Eiropā, Selektīva ekspozīcija uz dezinformāciju: pierādījumi par viltus ziņu patēriņu 2016.gada ASV prezidenta vēlēšanu kampaņas laikā).

Attiecīgi, mēs meklējām pazīmes, pēc kurām var noteikt, vai raksti vai tajos minētie dati ir patiesi. Dažādos materiālos, kas publicēti par ziņu, attēlu verifikāciju (piemēram, Rokasgrāmata ziņu ātrai pārbaudei, 4 padomi viltus ziņu atpazīšanai, Kā pamanīt viltus ziņas vai FirstDraft izglītojošajos materiālos) šīs problēmas ir norādītās kā tās, kuras liecina par manipulāciju ar informāciju un rakstu patiesumu.

Šis dalījums nav akmenī iecirsts, un, ja Tev ir ierosinājumi, ko mēs varam pievienot šim sarakstam, raksti mums uz hello@4facts.org.

Jūsu lapā parādās gan viltus ziņas, gan maldinoši raksti, kā tie atšķiras?

Vairāki akadēmiķi norāda, ka terminu viltus ziņas nevajadzētu lietot, jo tādā veidā ziņas, kurās ieviesušās faktu kļūdas, un ziņas, kas apzināti satur nepatiesu informāciju, tiek noliktas vienā līmenī. Taču to nodarītais kaitējums ir atšķirīgs.

Tādēļ 4Facts vairāk runājam par maldinošiem rakstiem vai ziņām, kas mūsu izpratnē apzināti vai neapzināti satur nepatiesu informāciju. Šur tur gan arī lietojam terminu viltus ziņas, jo tas ir populārs, un kā minēts pētījumā Viltus ziņu zinātne un rakstā par to žurnālā The Atlantic - nevar runāt par problēmu viltus ziņas, to nesaucot vārdā.

Pamanīju internetā aizdomīgu rakstu, kā es varu par to jūs informēt?

Dodies uz sadaļu Ziņo, iekopē tur saiti uz oriģinālo publikāciju, kā arī norādi, kas tieši Tev šķiet aizdomīgs rakstā un sūti mums. Ja tavām bažām būs pamats, dosim citiem lietotājiem ziņu izvērtēt.

Vai ziņot var tikai klaji nepatiesus rakstus?

Maldinošu ziņu atpazīšana ir viens no 4Facts pamatuzdevumiem, taču sūtīt mums vari dažādus materiālus. Daudz biežāk par pilnīgi nepatiesām ziņām internetā tiek publicēti tādi, kuros patiesi fakti mijas ar nepatiesu informāciju. Velns slēpjas detaļās. Tādus rakstus arī parasti ir daudz grūtāk pamanīt. Tāpēc sūti mums visu, kas Tev šķiet aizdomīgs, tikai, lūdzu, pamato, kāpēc konkrētais raksts būtu jāpārbauda.